Kad Svena klasesbiedrs Karls ar ģimeni pārceļas uz dzīvi ārzemēs, abi ātri vien kļūst par labākajiem draugiem, tomēr centieni fizisko nošķirtību pārvērst emocionālā tuvībā izplēn klusumā, un jaunus cilvēkus nekas nemoka vairāk kā klusuma skaņa.

“Galvenais šajā romānā ir pat ne varonis, bet viņa ilūzijas. Agrā jaunībā tās ir krietni svarīgākas par pašu dzīvi. Protams, neizbēgami seko attapšanās ilūziju gruvešos un izmisums par pasaules gala sākumu. Bet kā citādi? Katrs spēs identificēties ar šo gandrīz pašizdomāto pirmās mīlestības trakumu. Vai mīlēt kādu, ko esi izdomājis savā galvā, nozīmē mīlēt tikai pašam sevi? Vai viņā vilties nozīmē vilties sevī? Visā pasaulē? Gusta Ābeles grāmata līdzinās viena cilvēka iemīlēšanās izmisuma izrādei, kam nepārprotami vajag skatītājus, un esmu pārliecināta, ka tādi būs. Jaunībai nav gana ne ar dzīvi, ne ilūzijām, tai jāplūst pāri malām, jāaplipina ar maksimālismu, bohēmiski un egocentriski jākūleņo pretim īstiem notikumiem tik skaļi, ka iekliedzas pat klusums. Es sadzirdēju.” – Inga Pizāne, dzejniece

Gusts Ābele (2004) ir teātra studijas “Kāpnes” dibinātājs, aktieris un galvenais režisors, iestudējis izrādes “Gaidot Bodžanglu”, “Komēta nāk”, “Reiss. Mūsdienu stāsts” u.c. Nodarbojas arī ar prozas rakstīšanu. “Pasaulē mīļākais klusums” ir viņa pirmā grāmata. Ilustrācijas tai zīmējusi Aribella Jauja – Gusta domubiedre, teātra studijas “Kāpnes” līdzdibinātāja, aktrise un māksliniece.