„Pieci pirksti” ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā. Grāmata pārliecinoši nostājas līdzās latviešu autobiogrāfiskās literatūras labākajiem piemēriem – Doku Ata, Ernesta Birznieka-Upīša, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Kalniņa, Vizmas Belševicas un, no nesenā laikā publicētajām grāmatām, Gundegas Repšes bērnības tēlojumiem – un iezīmē jaunu posmu mūsdienu latviešu rakstnieku prozā. Dzejnieces pievēršanās prozai – grāmata „Pieci pirksti” – saviļņos gan bērnus, gan pieaugušos.