Raiņa (1865–1929) traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi” (1919) ir viens no spožākajiem latviešu dramaturģijas sasniegumiem. Izmantojot Vecās Derības leģendu par brāļiem, kas nodod savu brāli, Rainis risina mīlestības un naida, nodevības un atriebes problēmu.
Luga ir dziļi personiska, jo tajā daudz no paša dzejnieka izdzīvotā.