Vizmas Belševicas triloģija "Bille" —viens no izcilākajiem latviešu prozas darbiem, kas 20. gadsimta 90-ajos gados mainīja priekšstatu par bērnības atmiņu atainojumu literatūrā pēc Otrā pasaules kara un neierasti tieši tēlo bērna un vecāku, bērna un pasaules attiecības.

"Bille" ir daļēji autobiogrāfisks stāstījums par mazo meiteni Billi, no kuras skatpunkta grāmatā atveidota pasaule. Darbība noris trīsdesmitajos gados - laikā, kas mūsdienās kārtējo reizi pārtapis zaudētajā paradīzē. Taču "Bille" nebūt nepieder salkani jūsmīgajām bērnības atmiņu grāmatām, ar kādām pārpilna latviešu literatūra. "Billē" netrūkst ne gaišuma, ne sirsnīgas ironijas, jo autorei piemīt reti sastopamā prasme arī pelēcību aprakstīt koši un iespaidīgi."

Guntis Berelis, "Latviešu literatūras vēsture"